Zildzeltenā ara

Zildzeltenā ara Ara ararauna, (Linnaeus, 1758)
Zildzeltenā ara
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)
Dzimta	Papagaiļu dzimta (Psittacidae)
Apakšdzimta	Neotropikas papagaiļi (Arinae)
Ģints	Aras (Ara)
Suga	Zildzeltenā ara (Ara ararauna)
Izplatība
Zildzeltenā ara Vikikrātuvē

Zildzeltenā ara (Ara ararauna) ir papagaiļu suga, kas mīt Dienvidamerikas tropu lietus mežos. Tas ir ļoti krāšņs putns, ko bieži audzē zoodārzos.

Izskats

Garums 80 – 86 cm. Augšējā daļa spilgti zila. Krūtis, kakls, pavēdere, astes spalvas koši dzeltenas, dažām populācijām oranži dzeltenas, piere zaļa, vaigi balti, ar melnām joslām. Knābis melns, spēcīgs, ar ko aras izloba cietos riekstus.

Pēdām divi pirksti, kas vērsti uz priekšu, un divi pirksti, kas vērsti uz aizmuguri. Papagailis tos izmanto, kad rāpjas zaros, un pietur ar tiem barību.

Izplatība

No Panamas līdz Brazīlijas dienvidiem.

Dzīvesveids

Sabiedriska, meklē barību un nakšņo lielos baros. Visbiežāk sastopama mežos, kas aug mitrās vietās vai upju krastos. Baroties lido uz atklātām teritorijām.

Rītausmā, skaļi iekliedzoties, pamet nakšņošanas vietu un dodas baroties. Bieži nolido pat 25 kilometrus. Zildzeltenās aras ir tramīgas un cenšas pēc iespējas tālāk turēties no cilvēkiem. Apdzīvotajos reģionos šo putnu skaits ir stipri samazinājies, vai arī tie pilnībā izzuduši.

Barība

Pārtiek no augļiem, sēklām un riekstiem. Zildzeltenās aras stiprajam knābim šķērslis nav pat viscietākā čaumala.

Tropiskajos un subtropiskajos reģionos, kur dzīvo zildzeltenās aras, augļi nobriest dažādos gadalaikos, tādēļ putniem visu gadu ir pieejama barība. Lieli aru bari katru dienu veic lielu attālumu no kopīgajām pārgulēšanas vietām uz barošanās vietām. Iespējams, ka aras zina atsevišķu koku atrašanās vietu un augļu nogatavošanās laiku un spēj šo pieredzi nodot cita citai. Baru ceļā uz barības vietu vienmēr vada veci, pieredzējuši putni.

Vairošanās

Ara Jurongas putnu parkā.

Gada lielāko daļu pavada baros, kuros ir pieauguši un jaunie putni. Vairoties sāk trīs četru gadu vecumā un veido pārus, kas ilgi paliek kopā. Pat baros var atšķirt putnus, kam vienam pret otru ir simpātijas. Viņi tīra viens otram spalvas un visu laiku lido kopā, turklāt tik tuvu, ka gandrīz saskaras ar spārnu galiem.

Parasti ligzdo nokaltušu palmu dobumos, kas ir augstu virs zemes. Mātīte izdēj divas vai trīs baltas olas, ko izperē viena. Perēšanas ilgums apmēram 28 dienas. Tēviņš viņai nepalīdz. Taču ligzdu no svešiniekiem agresīvi sargā abi putni.

Putnēni izšķiļas kaili un akli. Spalvas tiem izaug pēc desmit nedēļām. Pat tad, kad iemācās lidot, vairākums putnēnu vēl vairākus mēnešus paliek kopā ar vecākiem, kas visu šo laiku rūpējas par viņiem.

Zildzeltenās aras un cilvēki

Piejaucētas aras dzīvoja indiāņu ciematos ilgi pirms eiropiešu kolonizācijas. To košo krāsu dēļ astes un spārnu spalvas Amerikas pamatiedzīvotāji izmantoja kā rotājumu.

Vislielākās briesmas arām rada nežēlīga viņu dabiskās vides izpostīšana. Kokos šie putni barojas, tajos viņi arī ligzdo. Džungļi tiek izcirsti un to vietā ierīkotas lauksaimniecībā apsaimniekojamas zemes.

Aras apdraud arī malumednieki, lai tās pārdotu nebrīvē. Putnu ķērāji dodas pēc savvaļā dzīvojošiem papagaiļiem uz arvien tālākām un mežonīgākām vietām. Nereti pēc ligzdas atklāšanas putnu ķērājs vienkārši nocērt koku, kurā ir ligzda, un nogalina vecos putnus. Aras tiek uzskatītas par delikatesi, un tās tiek medītas arī gaļai.

Jauni putni viegli pierod pie saimnieka. Spēj atdarināt cilvēku valodu un iemācīties vairākus desmitus vārdu. Neērtības var radīt to spalgie ķērcieni. Atsevišķi pārtikas produkti — ķiršu kauliņi, rožu dzimtas kauliņi un sēklas, avokado, šokolāde — tiem ir indīgi.

Ārējās saites

• Ara ararauna, BirdLife International, Sarkanā grāmata